Kā attīstīsies mehāniķa profesija - kam jauniešiem, kuri vēlas kļūt par mehāniķiem, jāpievērš uzmanība.

Kā tehniskajām skolām būtu jāsadarbojas ar autorūpniecību, lai risinātu nākotnes darba tirgus izaicinājumus? - piegādātāju un Inter Cars pasniedzēju padomi.


Tehniskajām skolām ir svarīgi, lai autoražotāji tās vairāk informētu par saviem jaunumiem un  autobūves tendencēm. Pretējā gadījumā ir grūti  runāt par nākotnes darba tirgus izaicinājumiem un to, kāda būs mehāniķa profesija pat pēc dažiem gadiem, norāda  Rīgas Valsts tehnikuma pasniedzējs Edgars Geislers. “Šīs lietas ne vienmēr ir iekļautas profesionālo skolu programmās, tādēļ gribētu, lai ražotāji un viņu pārstāvji izrāda iniciatīvu  un piedāvā skolām sadarbību,” uzsver  pasniedzējs. Jo kam gan labāk par auto ražotājiem zināt, kādas nozarē būs nākotnes tendences un līdz ar to arī kādas prasmes un iemaņas automehāniķu darba tirgū būs vispieprasītākās? “Studentam galvenais ir, lai viņam patiktu tehnika – automobiļi, motocikli, smagās  automašīnas. Ja ir patika un vēlme, tad visu pārējo var iemācīties. Un nav svarīgi, vai auto ir elektronisks vai mehānisks.”

Arī Rīgas Tehniskās koledžas pasniedzēja Sanita Eihmane uzsver autoražotāju un tehnisko skolu sadarbības nepieciešamību un norāda, ka studentiem ir ļoti vajadzīga informācija par autorūpniecības jaunākajiem sasniegumiem. Tas ir viens no ķieģelīšiem zināšanu mūrī, kas ļaus sekmīgi konkurēt nākotnes darba tirgū. “Skolas vēlētos iegūt tehnisko  informāciju arī par pašiem jaunākajiem automobiļu modeļiem. Ražotāju dīleriem tā ir, tomēr bez autorūpnieku atļaujas dalīties ar šo informāciju tālāk dīleris nedrīkst. Tas nedaudz pārsteidz, jo šodienas tehnisko skolu audzēkņi ir rītdienas automehāniķi, kuriem ar šiem modeļiem būs jāstrādā un tātad tie arī perfekti jāpārzina,” saka Sanita Eihmane. Viņa atzīst, būtu lieliski, autoražotāju dīleri varētu skolām piešķirt diagnostikas iekārtas. “Protams, neviens neliedz skolām šādas iekārtas pirkt pašām, tomēr, lai apmācība būtu pilnīga, ir jāapgūst dažādu ražotāju piedāvājumi un līdz ar to nepieciešamas arī dažādas diagnostikas iekārtas. Diemžēl priekš skolu finansiālajām iespējām tas ir  “kosmoss”.”