Starptautiskais konkurss “Young Car Mechanic 2023” jau otro reizi norisinājās iepriekšējā fināla uzvarētājvalstī Ungārijā, un, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, uzvarētāja laurus atkal plūca šīs valsts pārstāvis. Ja divas uzvaras tāda mēroga konkursā vēl varēja uzskatīt par sagadīšanos, tad trešais triumfs desmit valstu konkurencē liek aizdomāties, kas gan Ungārijas profesionālās izglītības sistēmā ir tāds, kas izgriež pogas pārējām Eiropas valstīm? Šī gada starptautiskā konkursa rezultāti izsauc zināmu déjà vu (jau redzēts – franču val.) sajūtu, jo 2021. gadā, kad Ungārija pievienojās konkursam “Young Car Mechanic”, pirmā trijnieka vietu sadalījums bija tieši tāds pats kā šogad – triumfēja ungāri, viņiem sekoja Polija un Lietuva. Tāpat kā pirms diviem gadiem Latviju pārstāvēja Rīgas Valsts tehnikuma pedagoga Edgara Geislera audzēknis. Tikai ja 2021. gadā par labākā jaunā automehāniķa titulu cīnījās dalībnieki no septiņu Eiropas valstu tehniskajām un arodskolām, bet pērn no deviņām, tad šogad pēc Grieķijas iesaistīšanās konkursā spēkiem mērojās jau desmit valstu labākie jaunie automehāniķi.
Saņemieties, brauciet, spiegojiet! Tur ir kaut kas labāks.
“Young Car Mechanic 2023” starptautiskā projekta vadītājs, “Inter Cars Latvija” mārketinga nodaļas vadītājs Armands Umbraško uzsver, ka ungāru uzvara bija pārliecinoša un stabila. “Ja kāds domā, ka tur ir negodīga spēle, tad nē, tā nav. Ungāri vienkārši ir labāki. Viņi prot audzēkņus labāk sagatavot, iemācīt, un es gribētu aicināt mūsu profesionālo izglītības iestāžu pedagogus – pārņemiet ungāru pieredzi, mācieties no viņiem. Skolotāji, skolas, saņemieties, brauciet, spiegojiet, jo tur ir kaut kas labāks!”
Jāatgādina mūsu nacionālā konkursa galvenā tiesneša Egila Blauberga pēc Latvijas fināla teiktais – ja arī šogad ungāriem būs labs rezultāts, jāsāk skatīties, kāda viņiem ir izglītības sistēma, kā šie audzēkņi tiek mācīti, jo “pamatā ir izglītības sistēma un tikai pēc tam konkurss. Konkurss ir spogulis tam visam”. Armands Umbraško norāda, ka vidējais līmenis visiem starptautiskā konkursa dalībniekiem ir apmēram vienāds un arī Latvijas pārstāvja Kristera Lukševica sniegums bijis labs. “Kristers ieguva 8. vietu, vidējā atzīme viņam bija 43–44 punkti, uzvarētājam 47–48. Viņš nostartēja ļoti labi un stabili. No visiem starptautiskā konkursa Latvijas dalībniekiem, kurus esmu šo gadu laikā redzējis, Kristers bija visnosvērtākais un vismierīgākais, varbūt vienīgi pašpārliecinātības bija nedaudz par daudz. Man ļoti patika viņa pieeja vēl gatavošanās laikā starptautiskajam finālam. Ja parasti uz piedāvājumu palīdzēt papildināt zināšanas “Inter Cars Latvija” sadarbības partneru rīkotajos kursos skanēja atbilde: “Es jau tāpat visu zinu”, tad Kristers labprāt piedalījās apmācībās kopā ar “Shafler” un “Bosch” speciālistiem un bija ļoti ieinteresēts uzzināt un iemācīties ko vairāk. Novēlu Latvijas izglītības sistēmai, lai puišu ar tādu pieeju būtu pēc iespējas vairāk,” saka Armands Umbraško.
Klupšanas akmeņi – neuzmanība un stress.
Cīņa starp finālistiem vienmēr ir ļoti sīva, un arī šis gads nebija izņēmums. Pirmajā trijniekā otrās un trešās vietas ieguvējus no līdera šķīra vien 11 punkti (506 un 517). Tā kā punktu skaits abiem puišiem, kuri sekoja aiz uzvarētāja, bija vienāds, visu izšķīra uzdevumu veikšanai patērētais laiks. Polijas pārstāvim tas abās konkursa dienās kopumā bija 5:57:09, bet Lietuvas – 6:18:10. Savukārt pirmo vietu no Kristera Lukševica iegūtās 8. vietas (479,5 punkti) šķīra 37,5 punkti. Katrā no 10 uzdevumiem lielākais iegūstamo punktu skaits bija 50, un šo augstāko novērtējumu divu dienu laikā trīs dažādos uzdevumos izdevās gūt arī Kristeram Lukševicam. Taujāts, kas īsti bija galvenie klupšanas akmeņi, Kristera pedagogs Edgars Geislers atbild, ka savu lomu nospēlēja neuzmanība, stress un arī nezināma vieta. “Uzdevumu veikšanai kaut kur pietrūka laika, kaut kur precīzi nesekoja līdzi taimerītim, citā uzdevumā bija nezināmi instrumenti un viņam vajadzēja pasēdēt un “paštukot”, kā tos īsti lietot. Tā pa sīkumam vien tie punkti arī pazuda.” Arī Kristers pats atzīst, dažos uzdevumos ātruma ziņā nepaspējis visu izdarīt līdz galam. “Varbūt daļas meistarības pietrūka, arī daļa uzdevumu nebija īsti līdz galam saprotami, nebija konkrētu instrukciju, tādēļ radās neliels apjukums.” Armands Umbraško norāda, ka Kristera kopējais rezultāts varēja būt labāks, taču iegāza divi uzdevumi, kuros maksimālo punktu skaitu iegūt bijis tiešām grūti. Viens no tiem bija saistīts ar elektroniku un baterijām hibrīdautomobiļiem, otrs – ar dzinēju blīvju maiņu un diagnostiku. Šajos “Valeo” un “Elring” uzdevumos neviens no finālistiem neieguva piecdesmit punktus. Par hibrīdauto zinošākais izrādījās Ungārijas pārstāvis, kurš saņēma 37 punktus (Kristeram – 32,5), bet ar dzinēju blīvju maiņu un diagnostiku vislabāk tika galā Ungārijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, kuri katrs guva pa 48 punktiem. Kristeram šis uzdevums atnesa vien 34 punktus, un, kā norāda viņa pedagogs Edgars Geislers, galvenokārt tas bijis tādēļ, ka puisim nācies strādāt ar līdz šim nezināmiem instrumentiem, bet instrukcijas, kā tos lietot, nebijis. “Pirmajā dienā mums negāja sevišķi labi, tas arī nospēlēja negatīvi, bet otrā diena parādīja, ka viss kārtībā, un arī pieļautās kļūdas bija normas robežās,” saka Edgars Geislers.
Jādomā arī par elektroauto un hibrīdautomobiļiem.
Starptautiskā fināla dalībnieku rezultāti “Valeo” uzdevumā liecina, ka profesionālās izglītības iestādēm visās tā dalībvalstīs jauno automehāniķu apmācība attiecībā uz elektroauto un hibrīdautomobiļiem pieklibo. Taujāts, kādēļ, viņaprāt, Ungārijas pārstāvis arī šajā jomā izrādījās viszinošākais, Edgars Geislers skaidro, ka “tās elektronikas lietas ir dārgas” un līdz ar to mūsu profesionālās izglītības iestādēs to pietrūkst. Jāatzīmē, ka konkursa laikā finālistu pedagogiem bija iespēja apmeklēt to automehāniķu skolu, no kuras nāca Ungārijas dalībnieks, un Edgars Geislers atzīst, ka tajā ir ievērojami vairāk uzskates materiālu par elektriskajiem un hibrīdauto nekā Latvijā. “Viņiem visi tie dārgie hibrīdautomobiļu elementi jau ir izjaukti kā uzskates līdzekļi, mums tas ir par dārgu,” saka Rīgas Valsts tehnikuma pedagogs. Tiesa, tos lielākoties saziedojuši skolas bijušie audzēkņi, kuri darba gaitās nonākuši pie attiecīgā ražotāja. “Savus secinājumus izdarījām, tagad mēģināsim piestrādāt pie tā visa. Mēs skolā pasēdēsim un padomāsim, kā kādam ražotājam vai dīlerim palūgt palīdzību. Varbūt viņiem ir kādi norakstīti elementi, kurus tad varētu nodot skolai,” tā Edgars Geislers. Viņš atzīst, lai arī Kristers ieguvis 8. vietu, tomēr liela punktu atrāvuma nav, tātad nav arī pamata būt “škrobīgiem”. Arī Armands Umbraško norāda, ka Kristera kā praktizējoša mehāniķa vērtība darba tirgū pēc dalības “Young Car Mechanic 2023” starptautiskajā konkursā tikai pieaug. Pats Kristers uz jautājumu, ko viņam devusi dalība starptautiskajā finālā, atbild, ka pirmām kārtām tās ir zināšanas un arī kontakti ar ražotāju pārstāvjiem. “Katrs no viņiem ir savā jomā ļoti pieredzējis un varēja daudz pastāstīt. Būtiska bija arī iespēja viņiem piezvanīt un palūgt padomu, ja kaut kas nav skaidrs.” Taujāts, vai ar grūtāko konkursa uzdevumu būtu vieglāk tikt galā, ja arī viņa skolā būtu ar hibrīdauto saistīti uzskates līdzekļi, viņš bilst, ka tas būtu palīdzējis vien nedaudz, jo uzdevums tomēr bijis par grūtu. Savukārt par ungāru uzvaru jau trešo gadu pēc kārtas viņš teic, ka šīs valsts pārstāvim palīdzējis jau tas, ka konkurss noritējis pašu mājās. “Vai viņus labāk māca, neesmu pārliecināts. Vienkārši viņš jutās tur kā zivs ūdenī, bija brīvāks un atraisītāks,” tā Kristers.
Jaunpienācēja Grieķija patīkami pārsteidz.
Šī gada jaunpienācēja Grieķija patīkami pārsteidza jau sava pirmā nacionālā fināla organizēšanas laikā. Armands Umbraško, kurš grieķiem palīdzēja organizēt šīs valsts vēsturē pirmo jauno automehāniķu konkursu, stāsta, ka viņiem bijusi ļoti pārdomāta un veiksmīga pieeja. “Kaut kādas “bērnu kļūdas”, kuras bez iepriekšējas pieredzes nevar paredzēt, bija, bet tie ir absolūti sīkumi.” Arī Grieķijas pārstāvja sniegums starptautiskajā finālā bija ievērības cienīgs, un pirmajā dienā puisis stabili turējās starp līderiem. Lai arī kopvērtējumā viņš izcīnīja piekto vietu, tomēr vienā ziņā viņš visiem pārējiem konkursantiem bija soli priekšā. “Pēc konkursa nolikuma un formāta uzdevumi tiek sagatavoti angļu valodā, bet teksta daļu tulko arī finālistu dzimtajā valodā. Grieķi bija vienīgie, kuri pateica, ka viņiem tulkojumu nevajag. Tas bija ļoti cienījami, un uz to konkursam nākotnē arī jātiecas. Ļoti patīkami kā cilvēki, ļoti profesionāli gan pedagogs, gan students, ar lielu pieklājību un pietāti pret visiem,” saka “Young Car Mechanic 2023” starptautiskā fināla projekta vadītājs.
Šī gada starptautiskais konkursa “Young Car Mechanic 2023” fināls ir noslēdzies, un drīzumā sāksies gatavošanās nākamajiem nacionālajiem konkursiem. Kas zina, varbūt jau aiznākamajā gadā jaunos automehāniķus no citām valstīm uzņems tieši Latvija!